Vecuma makulas deģenerācija
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (angļu val. – age-related macular degeneration) skar vienu pacientu no astoņiem pēc 60 gadu vecuma un ir biežākais neatgriezeniska redzes zuduma cēlonis pacientiem attīstītajās valstīs. Atsaucoties uz 2022. gadā publicēto ziņojumu, 200 miljoniem cilvēkiem pasaulē ir vecuma makulas deģenerācija (VMD). Turklāt tiek prognozēts, ka 2040. gadā šis skaitlis sasniegs 300 miljonu pacientu.
Saistībā ar iepriekšminēto informāciju aicinām pacientus regulāri veikt padziļinātu acu un redzes pārbaudi pie oftalmologa.
Kas ir makula?
Makula ir ovālas formas zona tīklenes centrālajā daļā. Makulas centrā – bedrītē – ir blīvāka t. s. “vālīšu” fotoreceptoru koncentrācija. Šie fotoreceptori, kuru acī ir apmēram seši miljoni, nodrošina krāsu redzi un augstas izšķirtspējas redzes asumu.
Makulai ir viegli dzeltena nokrāsa, kuru rada zeaksantīns (angļu val. – zeaxanthin) un luteīns – karotinoīdi –, kas pasarga šo reģionu no ultravioletās (UV) gaismas.
Kas izraisa vecuma makulas deģenerāciju?
Vecuma makulas deģenerācija (VMD) jeb ar vecumu saistītā makulas deģenerācija attīstās vairāku fizioloģisku izmaiņu dēļ, kas notiek makulas šūnās.
Starp pirmajām VMD pazīmēm, ir t. s. drūzas (angļu val. – drusen) – dzeltenīgas nokrāsas tauku depozīti (jeb izgulsnējumi) tīklenē.
Drūzas ne vienmēr izraisa redzes izmaiņas, tomēr, ja tās ir “mīkstas” un lielas, uzkrājoties tās saplūst un var traucēt tīklenes šūnām saņemt barības vielas un utilizēt vielmaiņas blakusproduktus. Minētās izmaiņas paaugstina VMD risku.
Drūzas ir redzamas padziļinātas acu pārbaudes laikā.
Kādi ir vecuma makulas deģenerācijas simptomi?
Agrīnajās stadijās pacientam sūdzību var arī nebūt. Tomēr, stāvoklim attīstoties, cilvēki var sūdzēties par:
-
neskaidru, miglainu redzi vai redzes kropļošanos;
-
samazinātu centrālo redzi;
-
samazinātu krāsu izšķirtspēju (krāsas kļūst blāvākas);
-
krāsu redzes zudumu;
-
grūtībām redzēt tumsā (“nyctalopia”);
-
grūtībām pazīt sejas.
Kādas ir vecuma makulas deģenerācijas stadijas?
Stadija tiek noteikta saskaņā ar izmaiņām tīklenē. Attīstoties VMD, tai izšķir divas pamatveidus.
Neeksudatīvā (angļu. val. – non-exudative) jeb sausā vecuma makulas deģenerācija
Pēc dažādiem avotiem, tā ir vairāk nekā 90% visu gadījumu. Tai ir raksturīgā lēna un pastāvīga progresēšana. Šo formu raksturo drūzas un šūnu atrofija, kuru dēļ pakāpeniski tiek zaudēta centrālā redze.
Eksudatīvā (angļu val. – exudative) jeb mitrā vecuma makulas deģenerācija
Dzīslene (latīņu val. – choroidea) ir slānis, kas atrodas zem tīklenes. Dzīslenes galvenā funkcija ir piegādāt tīklenei barības vielas. Veidojoties jauniem asinsvadiem, tie var sasniegt telpu zem tīklenes (angļu val. – subretinal space), izraisot asiņošanu un tūsku. Šo izmaiņu rezultātā veidojas tīklenes bojājums, atslāņošanās un aklums.
Ja jums ir redzes traucējumi vai rodas jautājumi par vecuma makulas deģenerāciju, piesakieties uz konsultāciju pie Dr. Ali. Pierakstīties var gan pa tālruni +37123666664, gan arī tiešsaistē, kā arī rakstot WhatsApp. Mūsu adrese ir Brīvības gatve 214B, Rīga, LV-1039.
Padziļinātas acu un redzes pārbaudes laikā ir iespējams noteikt, vai jums ir vecuma makulas deģenerācijas pazīmes, kādas pakāpes ir šīs izmaiņas un vai ir nepieciešama rīcība.
